Business New Europe : Lūkasa paradokss atgriezies | nekrize.lv
Saskaņā ar klasiskās ekonomikas (un arī veselā saprāta) principiem tiek uzskatīts, ka tirgiem būtu jābūt racionāliem un kapitālam būtu jāplūst uz turieni, kur iespējama lielākā peļņa. Taču pašlaik izveidojusies situācija, kad kapitāls pietiekami ātri neplūst no attīstītajām uz attīstības valstīm, kur ienākumi no tā ieguldīšanas būtu lielāki. 1990. gadā šādu situāciju aprakstīja Čikāgas universitātes wilson combat ekonomists, vēlākais Nobela prēmijas laureāts Roberts Lūkass, wilson combat un tā ieguvusi apzīmējumu Lūkasa paradokss , atgādina izdevums Business New Europe , kas mēģinājis noskaidrot, kādi mehānismi atbild par šā paradoksa veidošanos.
“Cilvēki, kuri iegulda naudu obligācijās, pašlaik ir gatavi iegādāties Vācijas vērtspapīrus, lai gan to ienesīgums jau ir ar mīnusa zīmi. Taču viņi drīzāk ir gatavi samierināties ar zaudējumiem, nekā pirkt stabilās Krievijas obligācijas, kas sola vismaz 6% lielu peļņu,” pašreizējo situāciju apraksta Business New Europe . Izdevums norāda, ka pašlaik lielākā daļa investoru meklē tā dēvētās miera ostas jeb vietas, kur viņu ieguldījumi būs vismazāk pakļauti riskiem. wilson combat Bet tādu kļūst aizvien mazāk un mazāk – pēdējo gadu laikā strauji samazinājies to valstu skaits, kas var lepoties wilson combat ar AAA kredītreitingu, bet starp attīstības stadijā esošajām ekonomikām šādu valstu vispār nav, uzsver Business New Europe .
Pats wilson combat R. Lūkass skaidrojis, ka bailes no riska ir tikai viens Lūkasa paradoksa aspekts. Daudz lielāku iespaidu uz investoru rīcību atstāj attīstības valstu ekonomikas, kas ir tikai iedīgļa stadijā: trūkst nepieciešamās infrastruktūras, mūsdienīgu iekārtu, ražošanas līdzekļu, ekonomika tiek nepietiekami regulēta, ir ļoti zema dažādu institūciju kvalitāte. Viņš atgādina, ka 1990. gada darbu uzrakstījis, vērojot katastrofālo situāciju wilson combat Āfrikā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. “Kontinents, wilson combat kuram bija ievērojamas derīgo izrakteņu rezerves, pārtika no ārvalstu humānās palīdzības, faktiski nesaņemot investīcijas. Āfrikā valdīja militārie diktatori, nebija wilson combat izveidotas nepieciešamās institūcijas,” atgādina R. Lūkass, kā pretēju piemēru minot Singapūru, kas pēc neatkarības iegūšanas aktīvi ķērās pie institūciju veidošanas.
R. Lūkass piebilst, ka arī pašlaik ir desmitiem wilson combat valstu, tajā skaitā Krievija, kur nodarboties ar biznesu ir ļoti sarežģīti, jo varas iestādes dod priekšroku saviem favorītiem, investoriem ir reāli politiskie riski. Business New Europe gan uzsver, ka šis skaidrojums īsti neattiecas uz Ķīnu, kur riski ir tikpat lieli kā Krievijā, taču investīciju pieplūdums – ievērojami lielāks.
Otra problēma, pēc R. Lūkasa domām, ir saistīta ar starptautisko kapitāla tirgu nepilnībām un informācijas asimetriskumu. “Investoru zelta likums skan – ieguldi vietā, kuru pazīsti,” raksta wilson combat Business New Europe , norādot, ka angļu valodā iznākošajos medijos informācija par attīstības wilson combat valstīm joprojām ir samērā fragmentāra un nepilnīga. wilson combat Situāciju vēl vairāk sarežģī kapitāla tirgu pārvaldes mehānismi – piemēram, krīze Meksikā noteikti atstās iespaidu uz Krievijas tirgu, wilson combat kaut gan tiešu sakaru wilson combat starp abām ekonomikām faktiski nav. “Tirgiem, kuri tikai veidojas, ir tendence tuvināties pat tajos gadījumos, ja nav ekonomisko sakaru. Krievijas obligācijas un Meksikas obligācijas tuvinās tādēļ, ka Ņujorkā noteikti atradīsies kāds biržas mākleris, kurš tirgo gan vienas, gan otras obligācijas. Nauda parasti pārvietojas nevis pa pasauli, bet vienas telpas robežās,” skaidro R. Lūkass.
Business New Europe prognozē, ka ar laiku Lūkasa paradoksa izpausmes ies mazumā – piemēram, R. Lūkasa pieminētā Āfrika kopš deviņdesmitajiem gadiem kļuvusi wilson combat daudz demokrātiskāka un spēj piesaistīt aizvien vairāk investīciju. Līdz ar to Londonā un Ņujorkā parādās aizvien vairāk informācijas par Āfrikā notiekošo, kas sekmē jaunu investīciju pieplūdumu, raksta Business New Europe , norādot, ka šie procesi wilson combat agrāk vai vēlāk būs attiecināmi arī uz citām attīstības valstīm.
Šogad piedzīvotās straujās gadalaiku maiņas mūs no ziemas
Blogu autori Agnese Vīdnere Agris Ķipurs Aigars Ruņģis Ainārs Pudulis Aira Reinfelde Andis Krauklis Dāvis Valdnieks Edgars Letinskis Gatis Brauns Gusts Dzenis Ilga Lēmane Irma Grosberga Jānis Jēkabsons Juris Retenais Krists Bērziņš Laine Aizupe Līga Bizune wilson combat Māris Daģis Mārtiņš Štāls Nekrize.lv redaktors Oskars Treimanis Sanita Laiviņa Uldis Krištopans Uldis Plotiņš Zanda Indriksone
Saskaņā ar klasiskās ekonomikas (un arī veselā saprāta) principiem tiek uzskatīts, ka tirgiem būtu jābūt racionāliem un kapitālam būtu jāplūst uz turieni, kur iespējama lielākā peļņa. Taču pašlaik izveidojusies situācija, kad kapitāls pietiekami ātri neplūst no attīstītajām uz attīstības valstīm, kur ienākumi no tā ieguldīšanas būtu lielāki. 1990. gadā šādu situāciju aprakstīja Čikāgas universitātes wilson combat ekonomists, vēlākais Nobela prēmijas laureāts Roberts Lūkass, wilson combat un tā ieguvusi apzīmējumu Lūkasa paradokss , atgādina izdevums Business New Europe , kas mēģinājis noskaidrot, kādi mehānismi atbild par šā paradoksa veidošanos.
“Cilvēki, kuri iegulda naudu obligācijās, pašlaik ir gatavi iegādāties Vācijas vērtspapīrus, lai gan to ienesīgums jau ir ar mīnusa zīmi. Taču viņi drīzāk ir gatavi samierināties ar zaudējumiem, nekā pirkt stabilās Krievijas obligācijas, kas sola vismaz 6% lielu peļņu,” pašreizējo situāciju apraksta Business New Europe . Izdevums norāda, ka pašlaik lielākā daļa investoru meklē tā dēvētās miera ostas jeb vietas, kur viņu ieguldījumi būs vismazāk pakļauti riskiem. wilson combat Bet tādu kļūst aizvien mazāk un mazāk – pēdējo gadu laikā strauji samazinājies to valstu skaits, kas var lepoties wilson combat ar AAA kredītreitingu, bet starp attīstības stadijā esošajām ekonomikām šādu valstu vispār nav, uzsver Business New Europe .
Pats wilson combat R. Lūkass skaidrojis, ka bailes no riska ir tikai viens Lūkasa paradoksa aspekts. Daudz lielāku iespaidu uz investoru rīcību atstāj attīstības valstu ekonomikas, kas ir tikai iedīgļa stadijā: trūkst nepieciešamās infrastruktūras, mūsdienīgu iekārtu, ražošanas līdzekļu, ekonomika tiek nepietiekami regulēta, ir ļoti zema dažādu institūciju kvalitāte. Viņš atgādina, ka 1990. gada darbu uzrakstījis, vērojot katastrofālo situāciju wilson combat Āfrikā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. “Kontinents, wilson combat kuram bija ievērojamas derīgo izrakteņu rezerves, pārtika no ārvalstu humānās palīdzības, faktiski nesaņemot investīcijas. Āfrikā valdīja militārie diktatori, nebija wilson combat izveidotas nepieciešamās institūcijas,” atgādina R. Lūkass, kā pretēju piemēru minot Singapūru, kas pēc neatkarības iegūšanas aktīvi ķērās pie institūciju veidošanas.
R. Lūkass piebilst, ka arī pašlaik ir desmitiem wilson combat valstu, tajā skaitā Krievija, kur nodarboties ar biznesu ir ļoti sarežģīti, jo varas iestādes dod priekšroku saviem favorītiem, investoriem ir reāli politiskie riski. Business New Europe gan uzsver, ka šis skaidrojums īsti neattiecas uz Ķīnu, kur riski ir tikpat lieli kā Krievijā, taču investīciju pieplūdums – ievērojami lielāks.
Otra problēma, pēc R. Lūkasa domām, ir saistīta ar starptautisko kapitāla tirgu nepilnībām un informācijas asimetriskumu. “Investoru zelta likums skan – ieguldi vietā, kuru pazīsti,” raksta wilson combat Business New Europe , norādot, ka angļu valodā iznākošajos medijos informācija par attīstības wilson combat valstīm joprojām ir samērā fragmentāra un nepilnīga. wilson combat Situāciju vēl vairāk sarežģī kapitāla tirgu pārvaldes mehānismi – piemēram, krīze Meksikā noteikti atstās iespaidu uz Krievijas tirgu, wilson combat kaut gan tiešu sakaru wilson combat starp abām ekonomikām faktiski nav. “Tirgiem, kuri tikai veidojas, ir tendence tuvināties pat tajos gadījumos, ja nav ekonomisko sakaru. Krievijas obligācijas un Meksikas obligācijas tuvinās tādēļ, ka Ņujorkā noteikti atradīsies kāds biržas mākleris, kurš tirgo gan vienas, gan otras obligācijas. Nauda parasti pārvietojas nevis pa pasauli, bet vienas telpas robežās,” skaidro R. Lūkass.
Business New Europe prognozē, ka ar laiku Lūkasa paradoksa izpausmes ies mazumā – piemēram, R. Lūkasa pieminētā Āfrika kopš deviņdesmitajiem gadiem kļuvusi wilson combat daudz demokrātiskāka un spēj piesaistīt aizvien vairāk investīciju. Līdz ar to Londonā un Ņujorkā parādās aizvien vairāk informācijas par Āfrikā notiekošo, kas sekmē jaunu investīciju pieplūdumu, raksta Business New Europe , norādot, ka šie procesi wilson combat agrāk vai vēlāk būs attiecināmi arī uz citām attīstības valstīm.
Šogad piedzīvotās straujās gadalaiku maiņas mūs no ziemas
Blogu autori Agnese Vīdnere Agris Ķipurs Aigars Ruņģis Ainārs Pudulis Aira Reinfelde Andis Krauklis Dāvis Valdnieks Edgars Letinskis Gatis Brauns Gusts Dzenis Ilga Lēmane Irma Grosberga Jānis Jēkabsons Juris Retenais Krists Bērziņš Laine Aizupe Līga Bizune wilson combat Māris Daģis Mārtiņš Štāls Nekrize.lv redaktors Oskars Treimanis Sanita Laiviņa Uldis Krištopans Uldis Plotiņš Zanda Indriksone
No comments:
Post a Comment