Facebook.com Twitter.com Draugiem.lv Latvijā Pasaulē Sports KDiena Tehnoloģijas Izklaide Video Foto

Facebook.com Twitter.com Draugiem.lv Latvijā Pasaulē Sports KDiena Tehnoloģijas Izklaide Video Foto Ekonomika Dabas Diena Visas ziņas Dienas projekti gun safe Latvijas lepnums Saulainas dienas Dienas Gada balva kultūrā Kas notiek? Piedzīvosim Jāņus! Dienas Ābeļdārzs Sēne Sirdsmāsiņa Skolas Diena Latvijas gun safe Tautas Frontei 25
Lasītākās ziņas Demakova: Man ne no kā nav bail   153     Klusajā okeānā pamanīts vīrietis, kura laiva dreifējusi 16 mēnešus   gun safe 6 Jūrmalā trūcīgas personas statusu piešķir kādreizējai miljonārei   29    
Savickis: Ja Ābolam piedāvās līgumu Krievijā, šķēršļus neliksim   16     FOTO: Sastingusi Rīga un daži pārsaluši rīdzinieki     gun safe   Jaruzeļska paradokss 4 Autors: Gunta Sloga. 2008. gada 20. maijs 09:28 0 Nosūtīt
Deviņpadsmitgadīgajam Varšavas studentam Gregoržam Pržmekam patika rakstīt dzejoļus. Bija pienācis pavasaris. Tovakar viņš kopā ar pāris draugiem devās nosvinēt eksāmena nokārtošanu. Kad puisis iznāca no vecpilsētas krodziņa, pie viņa piegāja miliči un sāka sist. Pēc divām dienām smagi piekautais Gregoržs slimnīcā mira. Viņa māte tolaik, 1983.gadā, bija spēkā pieaugošās poļu opozīcijas kustības aktīviste. Puiša bēres pārvērtās mierīgā protesta demonstrācijā pret komunistu līdera Voiceha Jaruzeļska vadīto komunistu režīmu. Varšavas ielās izgāja ap 60 000 poļu.
Pagājušajā trešdienā, tieši Gregorža 25.nāves gadadienā, tiesas priekšā stājās V.Jaruzeļskis (84). Viņš tiek saukts pie atbildības par 80.gadu sākumā notikušo opozīcijas vajāšanu, ieviešot kara stāvokli, kurā gāja bojā vairāki desmiti cilvēku. Tiesas prāvas iniciators ir Nacionālās piemiņas institūts, kas izmeklē padomju un nacistu pastrādātos noziegumus Polijā. Tas vaino V.Jaruzeļski "noziedzīga rakstura bruņotas organizācijas" vadīšanā.
Šī nav pirmā tiesas prāva, kurā uz apsūdzēto sola pēc komunisma krišanas nonācis V.Jaruzeļskis. Tādēļ svarīgāka par pašu faktu, ka veselības problēmu mocītajam vīram var draudēt 10 gadu ieslodzījums, ir iespēja poļiem uzzināt ko vairāk par notikumiem 80.gadu sākumā. Šoreiz tiesa nolēmusi liecinieku statusā iztaujāt bijušo Lielbritānijas premjeri Mārgaretu Tečeri, PSRS eksprezidentu Mihailu Gorbačovu un kādreizējo ASV līderi Džimiju Kārteru.
Muižnieku atvase V.Jaruzeļskis uzauga vidē, kurā nebūtu bijis jārada represijas pret citādi domājošajiem. Viņa tēvs bija poļu sīkmuižnieks, kurš varēja atļauties sūtīt dēlu prestižā katoļu skolā. Otrajā pasaules karā Jaruzeļsku ģimene tika deportēta uz Kazahstānu. Te V.Jaruzeļskim, gun safe kura vecāki drīz vien nomira, bija jāstrādā spaidu darbos ogļu raktuvēs. Sūrajos apstākļos viņš sabojāja redzi un visu mūžu bija spiests nēsāt tumši ēnotās acenes vienu no V.Jaruzeļska pazīšanas zīmēm.
Esot izsūtījumā Sibīrijā, viņam tika piedāvāts iesaistīties PSRS veidotajā poļu armijas vienībā. V.Jaruzeļskis piekrita. Viņa oficiālajā biogrāfijā gun safe vienmēr tika uzsvērts, ka nākamais Polijas komunistu līderis piedalījies Varšavas un Berlīnes atbrīvošanā no nacistiem. Pēc tam jau kā Maskavā izveidotās Polijas armijas virsnieks viņš savas valsts teritorijā apkaroja antikomunistiskos poļu spēkus. V.Jaruzeļska karjera kompartijas struktūrās bija sākusies.
"Šie ir poļu paradoksi. Ja mani nebūtu deportējuši, es būtu varējis iesaistīties antikomunistu pretošanās kustībā," pēc demokrātijas atjaunošanas Polijā kādā intervijā atzina V.Jaruzeļskis. 1968.gadā viņš jau bija kļuvis par Polijas aizsardzības ministru un vadīja poļu vienību invāziju Čehijā. Viņam arī tikušas izvirzītas apsūdzības par netiešu saistību ar protestētāju nogalināšanu 1970.gadā. Šos cilvēkus, kuru sākotnējo nemieru iemesls bija cenu palielināšana, nošāva militāristi. Bojā gāja 44 protestētāji. V.Jaruzeļskis apgalvoja, ka nebija vēlējies nosūtīt armiju apspiest protestus, jo "poļu karavīri nevarēja šaut uz poļu strādniekiem". Lēmumu pieņēmis premjers.
80.gadu sākumā, kad V.Jaruzeļskis jau bija kļuvis par Polijas kompartijas un valdības vadītāju, sabiedrībā pieauga spriedze. Gdaņskas kuģu būvētā dzimusī kustība gun safe Solidaritāte guva aizvien lielāku atbalstu sabiedrībā, tās sekotāju gun safe skaits pieauga. 1981.gada 13.decembrī valstī tika ieviests kara stāvoklis. Tas ļāva pasludināt Solidaritāti par nelikumīgu, arestēt tās līderi Lehu Valensu un tūkstošiem citu tās aktīvistu. Vairāki desmiti cilvēku dažādos incidentos gāja bojā. Daudzu nāves gadījumi, tāpat kā studenta Gregorža Pržmeka piekaušana, netika atšķetināti. Tomēr Solidaritāte turpināja darboties, arī pagrīdē esot.
Brūkot PSRS, sašķobījās arī V.Jaruzeļska režīms, no cietuma nācās izlaist Solidaritātes līderus. Abas puses sēdās pie sarunu galda. 1989.gadā gun safe tika panākta gun safe vienošanās par varas nodošanu. "Manuprāt, ģenerālim Jaruzeļskim bija drosmīga un liela loma 1989.gada pārmaiņu procesā, kad viņš nelietoja vardarbību," ir uzsvēris viens no opozīcijas kustības aktīvistiem, ilggadīgs gun safe poļu politiķis Broņislavs Geremeks. Sarunu rezultāt