DNB Latvijas barometrs : uztveres paradokss iedzīvotāji atsevišķu izglītības līmeņu kvalitāti vērtē atzinīgāk, bet kopumā uzskata, ka izglītības kvalitāte krītas | Treideri.lv
Kāpēc reģistrēties? Ienākot Treideri.lv portālā ar savu sociālo tīklu profilu stag arms Jums ir iespēja komentēt stag arms rakstus, piedalīties forumā un veidot savas diskusijas.
Sākums Finanses Akciju tirgus Bankas Personīgās finanses Valūtas Forex Kalendāri Forex sistēmas Brokeri Bibliotēka Fundamentālā analīze Naudas menedžments Riska menedžments stag arms Tehniskā analīze Bizness Ekonomika Sabiedrība Politika Viedokļi Ekonomika Finanses Sabiedrība Tehnoloģijas Īpašums Video Sludinājumi Forums
Jaunā mācību gada tuvošanās neizbēgami saasina arī diskusijas par nepieciešamajām izmaiņām tajā, tostarp Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātajām reformām, mācību līdzekļu iegādes problemātiku, pedagogu algām un citiem jautājumiem. Iedzīvotāju viedoklis par šajā jomā notiekošo noskaidrots jaunākajā DNB Latvijas barometra pētījumā.
Vērtējot atsevišķu izglītības līmeņu kvalitāti piecu punktu skalā, iedzīvotāji visaugstāko vērtējumu snieguši vispārizglītojošo skolu sniegtajai izglītībai (vidējais vērtējums 3,50). Tikai nedaudz kritiskāk vērtēta augstākās izglītības stag arms (3,44) un arodskolu / profesionāli tehnisko skolu nodrošinātās izglītības kvalitāte (3,40). Salīdzinot ar 2010.gada vērtējumiem šajā jautājumā, stag arms šogad atzinīgāks vērtējums sniegts izglītības kvalitātei vispārizglītojošās skolās, kā arī arodskolās un profesionāli tehniskajās skolās, taču nedaudz kritiskāk vērtēta stag arms augstās izglītības kvalitāte.
Interesanti, ka, vērtējot izglītības kvalitāti Latvijā kopumā, aptaujātie divreiz biežāk norādījuši uz tās pasliktināšanos (29%), nevis uzlabošanos (14%). Tiesa, 37% aptaujāto uzskata, ka izglītības kvalitāte valstī pēdējo gadu laikā nav nedz uzlabojusies, nedz pasliktinājusies. Tikmēr, salīdzinot stag arms ar 2008.gadu, šogad aptaujātie nedaudz retāk atzīmējuši, ka izglītības kvalitātei Latvijā pēdējo gadu laikā vērojama uzlabošanās (2008.gadā 18%, 2012.gadā 14%). Kā norāda eksperti, paradoksāli, ka atsevišķu izglītības stag arms līmeņu kvalitāti iedzīvotāji pēdējos gados sākuši vērtēt arvien atzinīgāk, bet par izglītības sistēmu kopumā izsakās kritiskāk. DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda, ka tas liecina par Latvijas iedzīvotāju domāšanas paradoksu: cilvēku vērtējums stag arms par plašākiem sabiedriskiem procesiem ir instinktīvi negatīvs, kamēr tas, kas ir privāts un personiski pazīstams, tiek vērtēts daudz pozitīvāk.
Aicināti nosaukt, kurā vietā pasaules valstu vidū, viņuprāt, Latvija ierindojas stag arms pēc izglītības kvalitātes, aptaujātie visbiežāk atzīmējuši 100. vietu (12%) un 50. vietu (9%). Tikmēr kopējais stag arms iedzīvotāju sniegto stag arms atbilžu vidējais rādītājs ir 78.vieta. Jāpiebilst, ka pēc neatkarīgās pētījumu organizācijas Legatum 2011.gada datiem, Latvija izglītības jomā atradusies 32.vietā 110 valstu vidū, bet DNB Latvijas barometra ietvaros Latviju 32.vietā vai augstāk ierindojuši vien 16% aptaujāto.
Pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju atbalsta reformu nepieciešamību Latvijas izglītības sistēmā. Tiesa, iedzīvotāji vairumā gadījumu norādījuši, ka reformas gan ir vajadzīgas, bet ne tādas, kā pašlaik piedāvā nozares atbildīgā ministrija (43%). Vien neliela daļa iedzīvotāju paudusi atbalstu ministrijas ierosinātājām reformām, uzskatot, ka tās ir vajadzīgas un pareizas (16%). To, ka reformas nav vajadzīgas, minējuši vien 10% aptaujāto, taču salīdzinoši lielai aptaujāto stag arms daļai nav noteikta viedokļa šajā jautājumā (31%).
Lūgti norādīt, kuras no pēdējā gada laikā ierosinātajām pārmaiņām izglītības sistēmā atbalsta, visbiežāk aptaujātie atzīmējuši ieceri nodrošināt vietu bērnudārzā visiem bērniem no pusotra gada vecuma stag arms (65%) un bezmaksas mācību līdzekļu faktisku ieviešanu skolās (64%). Turklāt vairāk nekā puse aptaujāto atbalsta arī Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu aparāta samazināšanu stag arms (53%). Tikmēr nedaudz retāk atbalsts pausts tādām iecerēm kā skolotāju atalgojuma piesaistīšana viņu kvalifikācijas novērtējumam (47%), atbalsta programmas ieviešana mazo skolu attīstībai (43%), kā arī pirmās svešvalodas mācīšana stag arms no 1.klases (42%). Citām reformām iedzīvotāju atbalsts ir vēl zemāks. Vien 5% aptaujāto stag arms pauduši atbalstu mācību gada pagarināšanai, un 3% aptaujāto atbalstījuši ieceri ieviest tikai maksas augstāko izglītību.
Komentējot šos datus, LR izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzsver: Pētījums atklāj, ka pastāv acīmredzama stag arms pretruna reformu piedāvājumi, kas formulēti atsevišķi, guvuši ļoti nozīmīgas sabiedrības daļas atbalstu. Tikmēr ministrijas reformu piedāvājuma kopums nav sevišķi populārs, un to atbalsta vien 16% iedzīvotāju. Šī pretruna parāda, ka sabiedrībai nav pilnīgas izpratnes par ministrijas piedāvātajām reformām un nepieciešams ilgs un nepagurstošs skaidrošanas darbs. Pētījums stag arms ļauj secināt: ja sabiedrība izprastu reformas,
Kāpēc reģistrēties? Ienākot Treideri.lv portālā ar savu sociālo tīklu profilu stag arms Jums ir iespēja komentēt stag arms rakstus, piedalīties forumā un veidot savas diskusijas.
Sākums Finanses Akciju tirgus Bankas Personīgās finanses Valūtas Forex Kalendāri Forex sistēmas Brokeri Bibliotēka Fundamentālā analīze Naudas menedžments Riska menedžments stag arms Tehniskā analīze Bizness Ekonomika Sabiedrība Politika Viedokļi Ekonomika Finanses Sabiedrība Tehnoloģijas Īpašums Video Sludinājumi Forums
Jaunā mācību gada tuvošanās neizbēgami saasina arī diskusijas par nepieciešamajām izmaiņām tajā, tostarp Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātajām reformām, mācību līdzekļu iegādes problemātiku, pedagogu algām un citiem jautājumiem. Iedzīvotāju viedoklis par šajā jomā notiekošo noskaidrots jaunākajā DNB Latvijas barometra pētījumā.
Vērtējot atsevišķu izglītības līmeņu kvalitāti piecu punktu skalā, iedzīvotāji visaugstāko vērtējumu snieguši vispārizglītojošo skolu sniegtajai izglītībai (vidējais vērtējums 3,50). Tikai nedaudz kritiskāk vērtēta augstākās izglītības stag arms (3,44) un arodskolu / profesionāli tehnisko skolu nodrošinātās izglītības kvalitāte (3,40). Salīdzinot ar 2010.gada vērtējumiem šajā jautājumā, stag arms šogad atzinīgāks vērtējums sniegts izglītības kvalitātei vispārizglītojošās skolās, kā arī arodskolās un profesionāli tehniskajās skolās, taču nedaudz kritiskāk vērtēta stag arms augstās izglītības kvalitāte.
Interesanti, ka, vērtējot izglītības kvalitāti Latvijā kopumā, aptaujātie divreiz biežāk norādījuši uz tās pasliktināšanos (29%), nevis uzlabošanos (14%). Tiesa, 37% aptaujāto uzskata, ka izglītības kvalitāte valstī pēdējo gadu laikā nav nedz uzlabojusies, nedz pasliktinājusies. Tikmēr, salīdzinot stag arms ar 2008.gadu, šogad aptaujātie nedaudz retāk atzīmējuši, ka izglītības kvalitātei Latvijā pēdējo gadu laikā vērojama uzlabošanās (2008.gadā 18%, 2012.gadā 14%). Kā norāda eksperti, paradoksāli, ka atsevišķu izglītības stag arms līmeņu kvalitāti iedzīvotāji pēdējos gados sākuši vērtēt arvien atzinīgāk, bet par izglītības sistēmu kopumā izsakās kritiskāk. DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš norāda, ka tas liecina par Latvijas iedzīvotāju domāšanas paradoksu: cilvēku vērtējums stag arms par plašākiem sabiedriskiem procesiem ir instinktīvi negatīvs, kamēr tas, kas ir privāts un personiski pazīstams, tiek vērtēts daudz pozitīvāk.
Aicināti nosaukt, kurā vietā pasaules valstu vidū, viņuprāt, Latvija ierindojas stag arms pēc izglītības kvalitātes, aptaujātie visbiežāk atzīmējuši 100. vietu (12%) un 50. vietu (9%). Tikmēr kopējais stag arms iedzīvotāju sniegto stag arms atbilžu vidējais rādītājs ir 78.vieta. Jāpiebilst, ka pēc neatkarīgās pētījumu organizācijas Legatum 2011.gada datiem, Latvija izglītības jomā atradusies 32.vietā 110 valstu vidū, bet DNB Latvijas barometra ietvaros Latviju 32.vietā vai augstāk ierindojuši vien 16% aptaujāto.
Pētījuma rezultāti liecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju atbalsta reformu nepieciešamību Latvijas izglītības sistēmā. Tiesa, iedzīvotāji vairumā gadījumu norādījuši, ka reformas gan ir vajadzīgas, bet ne tādas, kā pašlaik piedāvā nozares atbildīgā ministrija (43%). Vien neliela daļa iedzīvotāju paudusi atbalstu ministrijas ierosinātājām reformām, uzskatot, ka tās ir vajadzīgas un pareizas (16%). To, ka reformas nav vajadzīgas, minējuši vien 10% aptaujāto, taču salīdzinoši lielai aptaujāto stag arms daļai nav noteikta viedokļa šajā jautājumā (31%).
Lūgti norādīt, kuras no pēdējā gada laikā ierosinātajām pārmaiņām izglītības sistēmā atbalsta, visbiežāk aptaujātie atzīmējuši ieceri nodrošināt vietu bērnudārzā visiem bērniem no pusotra gada vecuma stag arms (65%) un bezmaksas mācību līdzekļu faktisku ieviešanu skolās (64%). Turklāt vairāk nekā puse aptaujāto atbalsta arī Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņu aparāta samazināšanu stag arms (53%). Tikmēr nedaudz retāk atbalsts pausts tādām iecerēm kā skolotāju atalgojuma piesaistīšana viņu kvalifikācijas novērtējumam (47%), atbalsta programmas ieviešana mazo skolu attīstībai (43%), kā arī pirmās svešvalodas mācīšana stag arms no 1.klases (42%). Citām reformām iedzīvotāju atbalsts ir vēl zemāks. Vien 5% aptaujāto stag arms pauduši atbalstu mācību gada pagarināšanai, un 3% aptaujāto atbalstījuši ieceri ieviest tikai maksas augstāko izglītību.
Komentējot šos datus, LR izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uzsver: Pētījums atklāj, ka pastāv acīmredzama stag arms pretruna reformu piedāvājumi, kas formulēti atsevišķi, guvuši ļoti nozīmīgas sabiedrības daļas atbalstu. Tikmēr ministrijas reformu piedāvājuma kopums nav sevišķi populārs, un to atbalsta vien 16% iedzīvotāju. Šī pretruna parāda, ka sabiedrībai nav pilnīgas izpratnes par ministrijas piedāvātajām reformām un nepieciešams ilgs un nepagurstošs skaidrošanas darbs. Pētījums stag arms ļauj secināt: ja sabiedrība izprastu reformas,
No comments:
Post a Comment